2020. gada 7. novembrī Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē organizēja astoto ikgadējo diasporas organizāciju pārstāvju tikšanos, kas norisinājās tiešsaistē. Tikšanās mērķis bija pārrunāt Latvijas diasporai Apvienotajā Karalistē aktuālus un risināmus jautājumus, kā arī dalīties pieredzē un labās prakses piemēros, nodrošinot organizāciju darbību pandēmijas apstākļos. Sanāksmes laikā īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar diasporas projektu pieteikšanu un īstenošanu, ko administrē Ārlietu ministrija.
Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Ivita Burmistre savā ievadrunā uzsvēra diasporas organizāciju būtisko lomu pandēmijas izraisīto seku pārvarēšanā un ar breksitu saistīto jautājumu komunikācijā. “Ir skaidri redzams, ka sarežģītos apstākļos lielo un mazo diasporas organizāciju un aktīvistu darbam ir milzīga nozīme, gan stiprinot savstarpēja atbalsta tradīciju, ko skaidri parādīja atbalsta sniegšana tautiešiem pandēmijas laikā, gan pārstāvot mūsu tautiešu vajadzības saziņā ar britu institūcijām breksita kontekstā.” Vēstniece izteica vislielāko pateicību un novērtējumu par diasporas organizāciju līdzšinējo aktīvo un veiksmīgo sadarbību ar vēstniecību, sekmīgo sadarbību savā starpā, kā arī būtisko devumu Latvijas vārda nešanā Apvienotajā Karalistē. Vēstniece apstiprināja, ka viena no nozīmīgākajām vēstniecības darbības prioritātēm ir aktīvas sadarbības nodrošināšana ar Latvijas diasporu un tās organizācijām un aicināja vienam otru atbalstīt un palīdzēt, būt vienotā komandā, lai kopā strādātu pie latvietības un latviešu valodas saglabāšanas, kultūras un tradīciju nodošanas no paaudzes paaudzē un ekonomisko saišu stiprināšanas starp Latviju un Apvienoto Karalisti.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvijas diasporas organizācijas AK ir visaktīvāk izmantojušas iespēju iesniegt projektus diasporas atbalsta programmās un aicināja tās arī turpmāk būt tik pat sekmīgām, piesakot savas iniciatīvas. E.Gavele aicināja ņemt vērā pulcēšanās ierobežojumus un diasporas projektu īstenošanu plānot tiešsaistē, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Vēstniece informēja tikšanās dalībniekus par diasporas projektiem atvēlēto un papildus piešķirto finansējumu, piemēram, diasporas arhīva veidošanai un atbalstam diasporas medijiem. Tikšanās laikā tās dalībnieki apmainījās pieredzē ar diasporas projektu iesniegšanu, izteica priekšlikumus procesa pilnveidošanai un vienojās organizēt atsevišķus seminārus par projektu iesniegšanu.
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vadītāja Elīna Pinto savā uzrunā pauda gandarījumu, ka par spīti pašreizējiem apstākļiem, diasporas organizācijas darbojas aktīvi un radoši, un aicināja izmantot šo laiku, lai stiprinātu savas komandas un sniegtu viens otram pleca sajūtu, tā stiprinot vēsturiskās ietvara organizācijas AK un savu pārstāvību Latvijā ar ELA starpniecību. E.Pinto informēja par aktualitātēm Diasporas likuma praktiskai ieviešanai dzīvē, un atsevišķām likumdošanas iniciatīvām, kas šobrīd tiek diskutētas Saeimā. E.Pinto atzinīgi novērtēja diasporas AK pienesumu labdarībai, izglītības procesu modernizēšanai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un prasmes, kā arī minēja pozitīvo tendenci par jaunu studentu biedrību izveidi un diasporas profesionāļu grupu dibināšanos.
Tikšanās otrajā daļā vēstniecība sniedza informāciju par aktuālo situāciju Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību līguma sarunās, kā arī uzsvēra būtiskākās pārmaiņas, kas stāsies spēkā ar 2021. gada 1. janvāri. Tika uzsvērta nepieciešamība reģistrēties pastāvīgā un pagaidu iedzīvotāja statusam un diasporas pārstāvji tika informēti par jauno imigrācijas sistēmu, kas Apvienotajā Karalistē stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Vēstniecība aicināja sekot līdzi tās mājas lapā un Facebook lapā ievietotajai informācijai, un dalīties ar šo informāciju, lai sasniegtu iespējami plašu tautiešu loku.
Apvienotajā Karalistē dzīvo lielākā Latvijas diaspora ārpus Latvijas – vairāk nekā 100 tūkstoši. AK šobrīd darbojas 3 vēsturiskās diasporas organizācijas, 17 reģionālās biedrības, 21 nedēļas nogales skolas un gandrīz 40 dziesmu un deju kopu.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL), Daugavas Vanagu Fonda (DVF), Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Lielbritānijā, Eiropas Latviešu apvienības (ELA), Latviešu izglītības fonda Lielbritānijā (LifL), Latviešu studentu un pētnieku biedrības Lielbritānijā (ALSRUK), Lielbritānijas Latvijas Biznesa kluba, Pīterboro Latviešu biedrības, Latviešu biedrības Skotijā “LaBS”, bezpeļņas organizācijas “Bērzes Strazdi”, Bristoles Latviešu biedrības, Birmingemas Mazā teātra, Latviešu Kultūras centra Birmingemā, Birmingemas Novusa kluba, Londonas latviešu skolas, Pūcītes skolas Edinburgā, Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skolas “Zīļuks”, Bradfordas nedēļas nogales skolas “Saulespuķe”, Birmingemas Latviešu Kopienas “Sakta”. Tāpat piedalījās pārstāvji no Latvijas Televīzijas un sociālo mediju projekta “Laiva”.